LTV raidījuma “4. studija” sižetā aktualizēta problēma, ar kuru praksē sastopas daudzi pacienti – ja konsultācija pie ārsta speciālista saņemta par maksu, šīs konsultācijas laikā ārsts nevar izsniegt nosūtījumu valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Par šo problēmu sižetā komentāru sniedza arī zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns.
Nacionālais veselības dienests (NVD) skaidro, ka nosūtījumu valsts apmaksātam pakalpojumam iespējams saņemt tikai valsts apmaksātas ārsta vizītes laikā. Tādējādi pacientam, kurš garas gaidīšanas rindas dēļ pats apmaksājis speciālista konsultāciju, var nākties atkārtoti vērsties pie ģimenes ārsta vai gaidīt valsts apmaksātu speciālista konsultāciju tikai tādēļ, lai saņemtu nosūtījumu uz nepieciešamo izmeklējumu vai citu pakalpojumu.
Šādai kārtībai ir grūti saskatīt medicīnisku pamatojumu. Nepieciešamība veikt magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju vai citu izmeklējumu nemainās atkarībā no tā, vai ārsta konsultāciju apmaksājis NVD vai pats pacients.
Īpaši uzskatāmi tas redzams situācijā, kad viens un tas pats ārsts vienā ārstniecības iestādē pieņem gan valsts apmaksātus, gan t.s. maksas pacientus. Valsts apmaksātas konsultācijas laikā ārsts attiecīgu nosūtījumu var izsniegt, savukārt maksas konsultācijas laikā – nevar, lai gan konsultāciju sniedz tas pats ārsts un pacienta veselības stāvoklis un medicīniskās indikācijas abos gadījumos neatšķiras.
Turklāt pašreizējā sistēma var radīt arī nevajadzīgu papildu slogu valsts finansētajai veselības aprūpei. Ja speciālists jau ir izvērtējis pacientu un konstatējis konkrēta izmeklējuma nepieciešamību, nav lietderīgi valsts līdzekļus izmantot vēl vienai konsultācijai, kuras praktiskais mērķis ir atkārtoti noformēt jau pieņemtu medicīnisku lēmumu.
Viens no risinājumiem būtu atļaut arī maksas konsultācijas laikā izsniegt nosūtījumu valsts apmaksātam pakalpojumam, ja ārstam ir tiesības šādu nosūtījumu izsniegt un konkrētajam pakalpojumam pastāv medicīniskas indikācijas.
Tas nenozīmētu, ka pacients par maksu varētu iegūt priekšrocības valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanā. Pacients pēc nosūtījuma saņemšanas stātos tajā pašā rindā uz valsts apmaksātu izmeklējumu kā pārējie pacienti. Par saviem līdzekļiem viņš būtu apmaksājis tikai ārsta konsultāciju, nevis vietu rindā uz valsts finansēto pakalpojumu.
Vienlaikus iespējams saglabāt nepieciešamos kontroles mehānismus – noteikt, kuri speciālisti drīkst izsniegt nosūtījumus, saglabāt medicīnisko indikāciju un pakalpojumu skaita ierobežojumus, kā arī nodrošināt nosūtījumu kontroli un auditu.
Ja maksas konsultācijas laikā tiešu NVD nosūtījumu izsniegšanu nevēlas pieļaut, kā alternatīvu varētu izmantot konservatīvāku risinājumu: maksas speciālists E-veselībā varētu noformēt rekomendāciju par nepieciešamo izmeklējumu, kuru ģimenes ārsts vai cits ārsts ar attiecīgām nosūtīšanas tiesībām varētu elektroniski apstiprināt, neprasot pacientam ierasties vēl vienā klātienes konsultācijā tikai administratīva iemesla dēļ.
Digitalizēto e-nosūtījumu sistēma šādam risinājumam rada arī tehniskus priekšnoteikumus.
Valstij ir tiesības un pienākums kontrolēt ierobežotu veselības aprūpes budžeta līdzekļu izmantošanu. Tomēr šai kontrolei primāri būtu jāattiecas uz to, vai konkrētais pakalpojums ir medicīniski nepieciešams, vai ir ievēroti tā apmaksas nosacījumi un vai nosūtījumu izsniedz ārsts, kuram ir tiesības to darīt.
Pacienta izvēlei vienu ārsta konsultāciju apmaksāt pašam nevajadzētu automātiski kļūt par šķērsli turpmāk saņemt medicīniski nepieciešamu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu.