Tiesu prakses aktualitātes jautājumā par ārstniecības kvalitātes kritērijiem

22.09.2015. Latgales apgabaltiesa sastādīja spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.126007215 (turpmāk – Spriedums), ar kuru atstāja negrozītu Rēzeknes tiesas 12.06.2015. spriedumu. Ar Spriedumu tika noteikts, ka atceļami ir Veselības inspekcijas lēmumi, ar kuriem pie administratīvās atbildības bija saukta ārste S. Veselības inspekcija ārsti S. bija administratīvi sodījusi par veselības aprūpes pārkāpumiem, par kuriem atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 45.1 panta otrajā daļā.
Spriedumā ietvertas atziņas, pēc kādiem kritērijiem vērtējama ārstniecības kvalitāte.
Latgales apgabaltiesa Spriedumā cita starpā norādījusi sekojošo.

• Eksperta atzinums ir pakļauts ticamības izvērtēšanai un tam nav augstāka ticamība, kā citiem pierādījumiem (skat. arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 19.06.2008. lēmumu lietā Nr.SKK-258/2008).
• Vērtējot eksperta atzinumu, ir jāvērtē, kādām klīniskām vadlīnijām un ar kādiem uz pierādījumiem balstītiem medicīnas principiem atbilst eksperta atzinumā secinātais (skat. arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 04.11.2011. lēmumu lietā Nr.SKK-411/11).
• Veselības inspekcijas atzinums (eksperta atzinums) izskatāmajā lietā nav pamatots atbilstoši konkrētām klīniskām vadlīnijām un uz pierādījumiem balstītiem medicīnas principiem. Līdz ar to eksperta atzinums nav pietiekams pierādījums ārstes S. vainas konstatēšanai izskatāmajā lietā.
• Nepamatots ir Veselības inspekcijas viedoklis, ka eksperta atzinumā norādīto var apšaubīt tikai tad, ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka eksperta profesionālās zināšanas nav pietiekamas, vai arī pastāv šaubas par eksperta objektivitāti.
• Nav pamatots Veselības inspekcijas apelācijas sūdzībā norādītais, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu tiek veidota nepareiza judikatūrā un Veselības inspekcijai var būt problemātiski izpildīt tās nolikumā noteiktās funkcijas un uzdevumus. Valsts pārvaldes iestādes funkciju un uzdevumu izpildīšana nekādā gadījumā nav pamats personas saukšanai pie administratīvās atbildības. Administratīvās atbildības vienīgais pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas pārkāpumā. Tādējādi pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts LAPK paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Spriedums nav pārsūdzams un ir stājies spēkā.